Nakts. Visi darbi pabeigti, zobi iztīrīti un spilvens gaida. Cilvēks apguļas, izslēdz gaismu un iestājas pilnīgs klusums. Taču miera vietā sākas – domas sāk riņķot, prāts ieslēdzas uz pilnu jaudu, un viss, kas dienā palika nepamanīts, naktī kļūst apdullinošs.
Tāpēc roka stiepjas pēc pults, telefonā tiek ieslēgts podkāsts vai vienkārši lietus skaņas – jebkas, kas aizpilda tukšumu starp cilvēku un viņa paša domām.
Speciālisti, kuri pēta miega paradumus, norāda, ka šī parādība kļūst arvien izplatītāka. Daudzi gadiem ilgi nespēj iemigt bez svešas balss vai fona trokšņa, bet partneri tikmēr dusmojas, nespējot saprast, kāpēc klusums pēkšņi kļuvis par nedraugu. Izrādās, ka šim ieradumam ir dziļas psiholoģiskas saknes, un televizors tukšā istabā trijos naktī nav tikai izklaide – tas ir savdabīgs vairogs.
Kāpēc klusums dažkārt kļūst nepanesams?
Klusums pēc būtības nav tikai skaņas trūkums. Tā ir tieša sastapšanās ar sevi, bez filtriem un iespējas aizbēgt. Dienas laikā to izdarīt ir viegli – darbs, sarunas, telefona ritināšana un nebeidzamā steiga aizņem smadzenes ar ārējiem stimuliem. Tomēr naktī ārējā pasaule izslēdzas, un uz skatuves iznāk viss iekšējais, kas dienas laikā ticis nobīdīts malā.
Psiholoģijas jomas vērotāji atzīmē, ka klusums kļūst nevis par mieru, bet par arēnu. Viss par nākotni, neatrisinātie jautājumi attiecībās un neizrunātie vārdi, no kuriem izdevās izvairīties no rīta līdz vakaram, naktī beidzot panāk. Šādā situācijā televizors vai fonā skanošs video kalpo kā barjera – sveša balss aizpilda telpu, neļaujot tajā ieplūst paša domām, kas nevis mierina, bet sāk “nopratināšanu”.
Kas patiesībā “skan” klusumā?
Katrai personībai šis iekšējais troksnis ir atšķirīgs, taču pētnieki izceļ vairākas kopīgas tēmas, kas visbiežāk uzpeld, kad pazūd fons:
Uztraukums par nezināmo: Jautājumi par rītdienu, drošību naktī kļūst apjomīgi un biedējoši. Tāpat kā ēnas tumsā izskatās pēc monstriem, arī parastas raizes naktī šķiet neatrisināmas.
Vientulības sajūta: Pat ja māja ir pilna ar cilvēkiem, klusums var izgaismot iekšēju tukšumu. Sveša balss no ierīces rada ilūziju par klātbūtni – kāds runā, tātad pasaule joprojām eksistē un var mēģināt atslābt.
Pagātnes rēgi: Kļūdas, kauna sajūta vai mirkļi, kurus gribētos izdzīvot citādi. Dienā tam nav laika, bet klusumā atmiņas ierodas bez uzaicinājuma.
Lasi vēl: Martā tas jādara obligāti: viena karote pie ūdens, un tavas pelargonijas ziedēs nepārtraukti
Ieraduma saknes: no bērnības līdz pārslogotai nervu sistēmai
Interesanti, ka šī vēlme pēc fona trokšņa bieži meklējama bērnībā. Ja bērns ir pieradis aizmigt, kamēr viesistabā skan televizors vai virtuvē sarunājas vecāki, viņa smadzenes šīs skaņas sasaista ar drošību. Pasaule ir savā vietā, pieaugušie ir blakus, var gulēt. Turpretim klusums tādā pieredzē varēja nozīmēt, ka kaut kas nav kārtībā. Šī programma turpina darboties arī pieaugušā vecumā – troksnis nozīmē drošību, bet klusums – sliktu.
Tāpat nozīmīga loma ir arī tīri fizioloģiskai pārslodzei. Mūsdienu pasaule prasa no smadzenēm maksimālu atdevi visas dienas garumā, un tās nevar vienā mirklī vienkārši “izslēgties”. Monotona skaņa – lietus šalkoņa vai raidījuma vadītāja balss – strādā kā pārejas posms, palīdzot smadzenēm pakāpeniski samazināt apgriezienus.
Kā atgūt spēju baudīt mieru?
Speciālisti brīdina, ka miegs zem ieslēgta televizora ir virspusējs, jo smadzenes turpina apstrādāt skaņu informāciju. Tas nozīmē, ka cilvēks pieceļas noguris, pat ja ir gulējis pietiekami ilgi. Lai atgrieztos pie veselīga miega klusumā, nav ieteicams visu pārtraukt uzreiz, jo tas tikai izraisīs jaunu trauksmes vilni.
Lūk, ko iesaka darīt pakāpeniski:
Mainīt fonu: Televizoru aizstāt ar klusāku podkāstu, vēlāk pāriet uz dabas skaņām un tikai tad mēģināt iemigt pilnīgā mierā.
Dienas “izkraušana”: Veltīt 15 minūtes pirms gulētiešanas, lai pierakstītu visas satraucošās domas uz papīra. Kad tās ir fiksētas, smadzenēm vairs nav vajadzības tās nepārtraukti “griezt” galvā.
Klusuma treniņš: Sākt ar piecām minūtēm klusuma dienā, neuztverot to kā varonību, bet gan kā prāta treniņu.
Klusums nav tukšums, tā ir telpa pašam sev. Ja šī telpa šobrīd biedē, tas nozīmē tikai to, ka tur ir kaut kas, kam nepieciešama uzmanība. Iemācoties sadzīvot ar savām domām bez fona trokšņa, klusums pamazām no nedrauga pārvēršas par vietu, kur beidzot ir iespējams atpūsties pa īstam.
Lasi vēl: Tiklīdz sniegs nokusis – dari to nekavējoties: sajauc šo attiecībā 1 pret 1, lai sausseržu raža trīskāršotos
Vai jūs mēdzat aizmigt klusumā, vai tomēr vajadzīgs kāds fons? Pastāstiet komentāros, ko jūs parasti ieslēdzat un kā tas palīdz tikt galā ar nakts domām.
